Oligarhu sarunu izmeklēšanas komisija parādīja, kā strādā valsts nozagšana
Premjerministram Mārim Kučinskim nebija taisnība, kad viņš pēc Ingunas Sudrabas ievēlēšanas par oligarhu sarunu parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju pērn jūlijā programmatiski paziņoja, ka «komisija ir beigusies, vēl nesākusies». Šāds mērķis īstenots tikai daļēji — Sudrabai un sistēmai izdevies panākt, ka komisija nav veikusi tai uzdoto.
Toties komisija sešus mēnešus uzskatāmi un pārliecinoši demonstrēja, kā strādā valsts nozagšana. Jo tā nudien nav tikai dažu veču parunāšana viesnīcā, kā par Rīdzenes sarunām mēģināja skaidrot Lembergs, Šlesers un Šķēle, kurus visus trīs atkal varējām apskatīt Saeimā. Sekmīgai valsts nozagšanai vajag pulku izpildītāju visos līmeņos no Saeimas līdz tiesībsargāšanas iestādēm un tiesām. Un noder arī tas, ka drošības iestādes vaļīgi attiecas pret likuma ievērošanu, kā liek minēt šīs komisijas darbības laikā atklātais, ka Drošības policijas bijušais priekšnieka vietnieks Juris Leitietis esot izpaudis kādu neizpaužamu informāciju Šlesera līdzgaitniekam Krišjānim Peteram.
