Tokijas iedzīvotāji pie milzīga TV ekrāna skatās kartē, kas rāda Ziemeļkorejas izšautās raķetes trajektoriju pāri valsts teritorijai.
Viens milizīverts, divi milizīverti, trīs milizīverti... Mana četrgadīgā brāļameita spēlējas ar ciparu mācību kartītēm, pati pielikdama klāt radiācijas mērvienību. Ja līst lietus, viņa ieskrien zem jumta, sacīdama: «Līst radioaktīvais lietus»
Viņa ar saviem vecākiem un vecvecākiem mīt manās dzimtajās mājās kādus 100 km uz dienvidiem no Fukušimas stacijas. Es tagad dzīvoju vēl 150 km tālāk uz dienvidiem un šad tad ciemojos pie viņas. Pēdējā laikā, kad vien es braucu turp, man līdzi ir radiācijas mērīšanas aparāts. Es izmērīju 0,99 mikrozīvertus pie viņas pēdas*.
Japāņiem ir stipras dāvināšanas tradīcijas. Gan vasarā, gan gada beigās dāvanas ceļo ne tikai radu starpā, bet arī starp cilvēkiem, kas cits citam vēlas pateikties par sadarbību un palīdzību vai vienkārši uzturēt attiecības. Dāvanas bieži ir delikateses: jūras veltes vai labs dzēriens. Šogad, tuvojoties gada beigām, tiem, kuri mīt okeāna piekrastes reģionos, doma, ko dāvināt, izraisa galvassāpes. Jo mēs nezinām, vai šo reģionu produkti ir droši dāvināšanai. Gribas zināt, cik lielu radiācijas līmeni rādīs ūdens, piens, dārzeņi, zivis, gaļa, sēnes un rīsi. Diez vai kāds joprojām rāmi uzticas varas iestāžu paziņojumiem. «Nav tūlītēji kaitīgs veselībai» - šī bieži atkārtotā frāze ir pielipusi visu ausīm.
