Sociālās problēmas prasa tādu pašu enerģiju, kāda veltīta valodas aizstāvībai
Kamēr Lindermans un Osipovs okupējuši Latvijas dienas kārtību, uzdodot jautājumu, uz kuru ir viena, skaidra un nepārprotama atbilde - ka Latvijā var būt tikai viena valsts valoda -, gan politiķu, gan sabiedrības laiks un enerģija tiek atrauta no daudzām sarežģītām, grūti risināmām problēmām, kuru risināšana būtiski ietekmēs mūsu valsts spēju nodrošināt plaukstošu vidi latviešu valodai un kultūrai.
Pēdējās nedēļās dažādos veidos pie sabiedriskās apziņas logiem ir klauvējusi nabadzība. Pagājušajā nedēļā Starptautiskais Valūtas fonds nāca klajā ar noslēdzošo vērtējumu par savu aizdevuma programmu Latvijai, kurā sevišķi liela uzmanība pievērsta nabadzībai. Var visādi spriest par SVF motīviem un kāpēc uzsvars tiek likts tieši uz šo problēmu: vai to izsaukusi vēlme atbildēt uz jau gadiem pasaulē izskanējušajiem pārmetumiem, ka SVF ir vienaldzīga pret nabadzību, vai arī fondā vēl aizvien ir cilvēki, kuri Latvijas izvēlēto ekonomisko kursu uzskata par kļūdu un vēlas parādīt, ka tas tomēr nav bijis īsti pareizs. Taču, lai kādi būtu ziņojuma kritiskā toņa iemesli, būtu nepareizi ignorēt faktos balstītās norādes ne tikai uz augsto nabadzības līmeni Latvijā, bet arī uz problēmām ar mūsu sociālo drošības tīklu.
