ES vadītājiem drīz jāvienojas par eirozonas stabilizācijas mehānismu
Kamēr Lībijā pilsoņu kara liesmas deg aizvien spožāk, karsējot naftas cenu un liekot pasaules patērētājiem aizvien bažīgāk skatīties uz degvielas uzpildes staciju tablo ikdienas maiņām, uz banķieru, ieguldītāju un spekulantu ciparu pilniem datorekrāniem citi skaitļi - pastāvīgi augošās procentu likmes par Īrijas, Portugāles un Grieķijas valsts parādzīmēm - liek bažīties par jaunas eirozonas krīzes tuvošanos.
Naftas cenu šoki, lai arī nepatīkami, mēdz būt īslaicīgi. Augstas cenas veicina produkcijas pieaugumu, kas savukārt liek cenām ar laiku atkal kristies.
Savukārt atkal augošās procentu likmes par eirozonas tā saukto «perifēro» valstu obligācijām norāda gan uz šaubām par šo valstu spēju atmaksāt savus parādus, gan arī uz plašākām bažām par eirozonas valstu vadītāju spēju un gatavību izstrādāt mehānismu, kas tās izglābtu no defolta.
