Eirozonas krīze ir brīdinājums, cik ātri un nežēlīgi tirgi var novērsties no valstīm, ja rodas šaubas par to spējām savaldīt budžeta deficītu un valsts parādu
Tirgi reaģē pārspīlēti. Tāpēc politiskajai rīcībai ir jābūt pārspīlētai, - tā savulaik teicis bijušais Meksikas prezidents Ernesto Zedijo (Ernesto Zedillo), kurš bija valsts galva 1994.gada «peso krīzes» laikā, un viņa vārdus mūsdienu ekonomiskās politikas veidotāji ir ņēmuši pie sirds. Pirms 16 gadiem «pārspīlēšana» nozīmēja palīdzības sniegšanu Meksikai 50 miljardu dolāru vērtībā. Tolaik tā likās liela nauda. Kopš pirmdienas šādai «pārspīlētai» rīcībai ir jauns, divdesmit reižu lielāks atskaites punkts - triljons dolāru.
Aprīlī satraukums, kuru radīja Grieķijas milzīgās grūtības tikt galā ar savu deficītu un valsts parādu, pēc ES valstu negribīgajiem pussoļiem krīzes risināšanas virzienā pārvērtās bailēs, ka līdzīgas problēmas varētu piemeklēt Portugāli, Spāniju, Īriju un Itāliju, bet maija pirmajā nedēļā tas jau sāka pāraugt panikā, ka šo valstu iespējamie bankroti varētu smagi iedragāt Eiropas lielākās bankas, kuras iegādājušās pēkšņi par riskantām kļuvušo valstu parādzīmes. Tādā gadījumā jauna ekonomikas lejupslīde būtu neizbēgama ne tikai Eiropā, bet arī ASV, no kurienes tā pārmestos uz Āziju...
