Pašvaldības gremžas un mediķi sola protestus, bet īstās cīņas par budžetu gaidāmas nākamgad, kad pārskatīs nodokļus
Lielākais Latvijas vēsturē — tā premjerministram Krišjānim Kariņam (JV) patīk raksturot nākamā gada valsts budžetu. Tā arī ir, kopējie izdevumi valdības apstiprinātajā un Saeimā 14. oktobrī iesniegtajā budžetā plānoti 10 miljardi eiro — par 600 miljoniem vairāk nekā šogad un par miljardu vairāk nekā 2018. gadā.
Taču vienlaikus — naudas nav. Mediķu atlīdzības pieaugums būs krietni pieticīgāks gan par iepriekšējās valdības solīto, gan par šīs Saeimas decembrī lielā vienprātībā likumā ierakstīto. Tāpat budžetā nav paredzēti līdzekļi, lai 2020. gada 1. septembrī paaugstinātu skolotāju mēnešalgas zemāko likmi no 750 līdz 790 eiro, kā solīja iepriekšējā valdība un ierakstīts likumā. Vienubrīd pavasarī pat sākās runas, ka nākamgad budžetā būs neliela «negatīva fiskālā telpa», respektīvi, lai iekļautos eirozonas noteiktajos rāmjos, nekādi jauni tēriņi papildus jau esošajiem un iepriekš solītajiem nebūs iespējami.
