Zīmējums — Raivis Vilūns.
Pandēmijas laikā īpaši mediķi un žurnālisti kļuvuši par agresijas mērķiem internetā. Kāpēc vainīgie lielākoties paliek nesodīti?
Lietuvas žurnālists Vilis Petkausks pandēmijas sākumā sociālajos tīklos sāka atmaskot melus par vīrusu un tā ierobežošanu, saucot dezinformatorus vārdā. Draudi ilgi nebija jāgaida. «Aizgāja līdz tam, ka aicināja mani piekaut uz ielas. Sekoja personīgas vēstules, lai skatos pār plecu un publiski neatklāju, kur dzīvoju, jo tas var beigties slikti,» viņš atceras.
Ne visi draudētāji bija bezvārda troļļi. «Iegūglējot cilvēka vārdu, var redzēt, ka viņš ir tenisa treneris vai kas tāds,» saka Petkausks. Viņš informēja policiju par draudu vēstulēm un identitātes zādzību internetā — troļļi bija it kā viņa vārdā izsūtījuši e-pastu ar meliem, ka Covid-19 dēļ NATO spēki izvācas no Lietuvas. Policija piezvanīja, lai pārbaudītu pāris detaļu, un ar to atgadījums beidzās. «Man nebija draudēts trīs vai četras reizes, tāpēc viņi nespēja neko daudz darīt.»
