Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš un NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere piedalās preses konferencē pēc sēdes, kurā sprieda par Latvijas Radio darbinieku vēstuli, kurā pausta neuzticība NEPLP loceklim, LR kuratoram Ivaram Āboliņam.
Elektronisko mediju uzraugu konkurss ir tik populārs, jo pie apvāršņa ir vienotā sabiedriskā medija projekts un cīņa par ietekmi tajā
Jaunās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pilnvarām jāstājas spēkā jau pēc trim nedēļām. Patlaban Saeimas komisija no 41 sākotnēji pieteiktā pretendenta atlasījusi 17. Padomē ir vietas pieciem. No tā, kāds būs šis piecnieks, vairāk nekā jebkad agrāk ir atkarīgs, vai sabiedriskie mediji spēs atgūt savas pastāvēšanas jēgu un vai turpmākajos gados Latvijas elektroniskie mediji spēs saglabāt Latvijas ideoloģisko teritoriju.
Vajag vairāk naudas?
Ir atzīstami, ka kandidātus saskaņā ar jauno Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu var pieteikt jebkurš, ka tiek rīkotas publiskas diskusijas. Tomēr tam visam var izrādīties maza nozīme situācijā, kad kandidātus Saeimas balsojumam tāpat kā senāk virza Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Aplūkojot, kas ieguvis lielāko balsu skaitu pirmajā komisijas balsojuma kārtā, jāsecina, ka komisijas izpratne nav balstīta nozares spēlētāju un specifikas pārzināšanā. Pat nerunājot par to, ka, digitalizācijas zemūdens straumes pievarēta, komisijas vadītāja Ināra Mūrniece bija spiesta samierināties ar vecās padomes trīs pārstāvju (padomes locekļi Dace Buceniece, Sergejs Kārītis, padomes jurists Andris Ķēniņš) iekļūšanu otrajā kārtā, par spīti sākotnēji skaļi deklarētam principam: vecos ne, viņi ir zaudējuši uzticību.
