Kultūras mantojuma nasta

Biedrības Penkulē atver durvis vadītāja Aija Kočina pie Ālaves muižas: «Viss jūk un brūk, ir aizaudzis un netīrs, bet ir izeja vienmēr, vajag pacīnīties un paskatīties, ko var darīt.»
Foto — Edmunds Brencis

Biedrības Penkulē atver durvis vadītāja Aija Kočina pie Ālaves muižas: «Viss jūk un brūk, ir aizaudzis un netīrs, bet ir izeja vienmēr, vajag pacīnīties un paskatīties, ko var darīt.» Foto — Edmunds Brencis.

Kamēr vairāki kultūras pieminekļi Latvijā iet bojā, jo palikuši bez saimnieka, un valsts apsver Igates un Mežotnes piļu izsolīšanu, īpaši izveidota darba grupa strādā pie kritērijiem, kā noteikt, kuri kultūras pieminekļi obligāti saglabājami valsts īpašumā. Vai gaidāma kultūras mantojuma izpārdošana?

Ālaves muiža ir reģionālas nozīmes valsts kultūras piemineklis. Tās jumts ir caurs, sijas sagāzušās. Padomju laikos te iekārtotie īrnieki atstājuši tik daudz atkritumu, ka aktīvistu biedrība tos vāc joprojām. Foto — Edmunds Brencis
Ālaves muiža ir reģionālas nozīmes valsts kultūras piemineklis. Tās jumts ir caurs, sijas sagāzušās. Padomju laikos te iekārtotie īrnieki atstājuši tik daudz atkritumu, ka aktīvistu biedrība tos vāc joprojām. Foto — Edmunds Brencis  Foto - 

Gabaliņu aiz Tērvetes, rapšu lauku vidū, aiz dižiem kokiem no ceļa noslēpusies Ālaves muiža. Vietējie to sauc par Zemgales pērli. Un pelnīti! Tā ir viena no retajām koka muižām, kas saglabājusies kopš 19. gadsimta. Par muižas seno spozmi tagad liecina ēkas fasādē izgrebtās koka ozolzīles un smilšu pulksteņiem līdzīgas trijstūra formas, tomēr kopējais skats ir skumjš — ēkai piešķirts grausta statuss. 

Jaunākajā žurnālā