Ir jālabo lēmums par IIN samazināšanu, nevis jāturas pie nepareizas politikas
Pirms dažiem gadiem, kad Rietumu pasaulē uz brīdi uzliesmoja un tikpat ātri izplēnēja Occupy kustība (Occupy Wall Street, Occupy London, Occupy Frankfurt utt.), pa visu pasauli izskanēja sauklis: «Mēs esam 99%!» Ja šai haotiskajai, nefokusētajai un bieži vien pašmērķīgajai sociālajai parādībai bija kāda pozitīva, paliekoša ietekme, tad vienīgi kā spilgtam, bet relatīvi miermīlīgam atgādinājumam par nevienlīdzības plaisu, kura gandrīz visā pasaulē nozīmīgi pieauga šķietami «labajos gados» pirms finanšu krīzes. Tā notika Occupy kustības dzimtenē ASV, kur bagātākais 1% iedzīvotāju palielināja savu daļu no visiem valstī gūtajiem ienākumiem no 10% 1980.gadā līdz 24% 2007.gadā. Tā notika arī Latvijā. Par spīti straujai ekonomiskajai izaugsmei, kurai būtu jāveicina visas sabiedrības labklājība, nevienlīdzība treknajos gados nesamazinājās. Tieši otrādi, tai bija tendence pieaugt.
