Ilustrācija — Shutterstock.
Lai gan Ķīnas investīcijas Baltijas valstīs pagaidām ir salīdzinoši sīkas, ķīnieši nolūkojuši vairākus stratēģiskus infrastruktūras objektus — viņi vēlētos ieguldīt tajos, tomēr valdības nesteidz dot zaļo gaismu
Pirms trim gadiem Tallinā jaunuzņēmumu konferences vakariņās somu uzņēmējs Pēters Vesterbaka (Peter Vesterbacka), viens no pasaulslavenās spēles Angry Birds veidotājiem, piegāja pie Igaunijas toreizējās ārlietu ministres Marinas Kaljurandas un, pamājot uz sava galdiņa pusi, sacīja: «Mēs tikko nolēmām būvēt tuneli.»
Tagad Vesterbaka apgalvo, ka ir vienojies par potenciālo finansējumu 15 miljardu eiro apmērā un atradis trīs kompānijas, kuras ir gatavas uzbūvēt dzelzceļa tuneli, kas zem jūras savienotu Tallinu un Helsinkus.
Bet kur ir āķis? Gan nauda, gan būvnieki nāk no Ķīnas. Ķīnas investīcijas Baltijas valstīs līdz šim ir salīdzinoši sīkas. Taču šis projekts kopā ar vēl dažiem lieliem infrastruktūras projektiem, kurus nolūkojuši ķīnieši, varētu kļūt par lielāko Ķīnas ieguldījumu Ziemeļeiropā. Un tieši tāpēc ir liels jautājums, vai šo projektu izdosies īstenot — Eiropas Savienība ir sākusi pārbaudīt ārvalstu tiešās investīcijas, lai aizsargātu savu drošību un stratēģiskās intereses.
