Jaunā Vienotība pošas dāvināt Latvijai korumpētu stagnātu valdību
Krišjānis Kariņš pirmdien pārstāja mēģināt izveidot savu valdību un piekrita vadīt, kā pats bija to raksturojis, «šauru ekonomisku interešu» jeb, vienkāršāk runājot, oligarhu valdību. Turklāt, pirmkārt, atzina, ka to darīt īsti nebija vajadzības, tomēr, otrkārt, ātri un viegli atteicās no paša pirms tam paziņotajiem valdības veidošanas principiem.
«Ja turas pie krēsla, tad cilvēks sāk vai nu pakļauties šantāžai, vai pieņemt lēmumus, kuriem viņš pats netic,» Kariņš skaidroja neilgi pirms vēlēšanām. «Tas ir ceļš uz nekurieni,» viņš tolaik raksturoja virzienu, kurā tagad nolēmis doties kopā ar savu partiju.
Diezin vai lēmuma iemesls bija turēšanās pie krēsla jeb šajā gadījumā vēlme par katru cenu vadīt arī nākamo valdību. Ar partijas 26 mandātiem Saeimā, bez kuriem nekādu valdību nevar izveidot, turklāt ar domubiedru partijas Progresīvie 10 mandātiem rezervē Kariņam bija ļoti stipras pozīcijas un itin labas manevra iespējas valdības veidošanas sarunās. Un tomēr viņš pieņēma lēmumu, kuram pats acīmredzot netic.
