Katerina Krupiča ar meitu pēc izglābšanas no Dņepras deltā applūdušās salas. Foto — The New York Times.
Naktīs viņa skatījās uz mirgojošajām dzimtās Hersonas ugunīm, kas atradās tikai nepilnu divu kilometru attālumā, bet šķita kā cita pasaule. Lai pabarotu savus bērnus, viņa makšķerēja Dņipras upē un meklēja konservus tukšajās vasarnīcās. Viņa slēpās no krievu karavīriem, kas reizēm ieradās patruļās, un bailēs noklausījās, kad pāri galvām lidoja artilērijas šāviņi.
No nelielās salas Dņipras deltā Katerinai Krupičai izdevās izglābties tikai tad, kad sākās milzīgie plūdi, kurus izraisīja 6. jūnijā saspridzinātā Kahovkas ūdenskrātuves dambja sagrūšana. Milzīgā ūdens masa aizskaloja arī dažas Krievijas armijas pozīcijas, kas deva iespēju Katerinai izkļūt no okupētās zonas.
Lai gan plūdi nesa postu desmitiem tūkstošu cilvēku Ukrainas dienvidos, Katerinai un vēl 132 citiem cilvēkiem tas atnesa brīvību, iespēju atkal satikt savus mīļos.
