Kam no OECD bail?

Slikta valsts kapitālsabiedrību pārvalde Latvijai izmaksājusi miljonus

Sapūšana. Tā var būt nevis problēma, bet gan risinājums.

Ābols lai paliek tur, kur tas nokritis, un laika gaitā iemesls iespringt pazūd pats no sevis. Lēnām zūd formas stingrība. Auglis saplok. Maina krāsu. Kļūst mīksts, bezmaz vai mīlīgs un beidzot pavisam izirst.

Nu un tad, ka dažkārt puveklis nedaudz smird? Kādam tas noteikti der kā mēslojums.

Šādu progresu caur pūšanu Latvijai tagad tiecas piedāvāt Zaļo un Zemnieku savienība, kuras galvenie pārstāvji Saeimā nevar saprast, kāpēc Latvijas valsts pārvaldes uzlabošanai būtu nepieciešami kādi ekspertu padomi vai nozīmīgas izmaiņas.

Latvijai patlaban atliek tikai daži it kā nelieli, tomēr svarīgi darbi, lai iestātos OECD - Organisation for Economic Cooperation and Development jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā. Tās biedri ir visas pasaules attīstītākās valstis, skaitā 34, un to vidū ir arī Igaunija, kura pievienojās jau 2010.gadā. Šī organizācija ir neapšaubāmi pasaules vadošā pētniecības iestāde jautājumos, kas skar ekonomisko attīstību un efektīvu valsts pārvaldi, un tās atziņām un rekomendācijām rūpīgi seko līdzi ikviena valsts, kura grib uzlabot savu sniegumu šajās jomās. Pēdējos gados sevišķi pazīstami un ietekmīgi ir kļuvuši OECD regulāri veiktie PISA pētījumi par dažādu valstu izglītības sistēmu kvalitāti, taču organizācijas kompetence un zināšanas nosedz gandrīz visas jomas, ar kurām jānodarbojas valsts pārvaldei, un tikai iestāšanās ļauj pilnībā izmantot OECD resursus.

Jaunākajā žurnālā