Politiķi cer, ka preambulas pierakstīšana Satversmei radīs tautā drošību par valsti, kuras pašlaik trūkstot
Kad Satversmes tēvi pēc Latvijas valsts nodibināšanas vienojās par pamatlikuma tekstu, viņi apsvēra iespēju uzrakstīt tam ievaddaļu jeb preambulu, tomēr no ieceres atteicās. Acīmredzot panākt politiskus kompromisus par vērtībām bija pārāk komplicēti. Pēc 90 gadiem ideja par Satversmes preambulu ir atdzimusi - patiesībā teksts jau ir uzrakstīts, un politiķi cer, ka tā pieņemšana kliedēs sabiedrībā neskaidrību par valsts jēgu. Tikmēr juristu vidū daudzi apšauba šāda projekta nepieciešamību un izskan bažas, ka tas priekšvēlēšanu gadā uzjundīs asas politiskās kaislības.
Pamatu definēšana
«Latvijā tā ir tukša vieta, kas līdz šim nav izmantota,» Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits skaidro, kāpēc sagatavojis Satversmes preambulas projektu, un nākamajā nedēļā ar to iepazīstinās sabiedrību. Ideja rakstīt preambulu viņam radusies pirms vairākiem gadiem, kad ievēlēts Starptautiskajā salīdzinošo tiesību akadēmijā. Analizējot dažādu valstu konstitūcijas, Levits konstatējis, ka lielākā daļa demokrātisko valstu «savus pamatus» atspoguļo arī konstitūcijās, galvenokārt preambulās. «Tas nav vienkārši aiz gara laika vai tādēļ, ka nav ko darīt. Tam ir zināma jēga un funkcija,» stāsta Levits, norādot - Latvijas pilsoņi savā valsts apziņā, salīdzinot ar Eiropas valstu nācijām, esot ļoti vāji, tāpēc Satversmes preambula līdzētu jaunajai paaudzei «apzināties, kas ir šīs valsts pamati un par ko viņiem būtu jāiestājas un kurā valstī viņi dzīvo».
