Ultimāti par valdības gāšanu un streiku draudi pavadījuši 2014.gada budžeta pieņemšanu, bet - kāds ir rezultāts?
Ceļš uz valsts budžeta pieņemšanu šogad likās reti garš un smags - bieži valdības vezums iestiga plūstošās smiltīs vai karājās virs ultimātu bedrēm, un viss process noslēdzās ar 16 stundas garu Saeimas ārkārtas sēdi, kura lika uzvēdīt atmiņām par sēdi pirms pieciem gadiem, kad Ivars Godmanis izmisumā dzina caur parlamentu budžeta grozījumus, kas bija nepieciešami Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma saņemšanai. Krīze it kā beigusies, bet daži lēmumi vēl aizvien tiek pieņemti pēc pusnakts.
Saķeršanās sākās jau neierasti agri, kad februārī finanšu ministrs Andris Vilks un labklājības ministre Ilze Viņķele (abi Vienotība) ierosināja nevienlīdzības samazināšanas labad nozīmīgi paaugstināt ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu. Kad maijā Viņķele izteicās, ka naudu varētu atrast, atkāpjoties no pērn iezīmētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes izmaiņām, dusmās uzsprāga Reformu partija, kurai IIN samazināšana bija viena no retajām politiskajām uzvarām kopš valdības izveidošanas. Tā bija pirmā, bet nebūt ne pēdējā reize, kad budžeta sarunās tika draudēts ar valdības gāšanu.
