Foto — Reinis Hofmanis, F64.
Tā tikai šķiet, ka Valda Dombrovska (41) galva pilna ciparu. Šogad valdībā sācis pat jokot. Viņš ir vienīgais, kurš neatkarīgajā Latvijā premjerējis trīs reizes pēc kārtas
Uz pastaigu gar jūru novembra dienā premjers ierodas pliku kaklu. Ar savu ārštata padomnieci Maiju Celmiņu sasveicinās, nobučojot uz vaiga. Man sniedz roku. Izrādās, buču viņš dod, sveicinoties gan ar draugiem, gan satiekot, piemēram, Dānijas premjerministri Briselē - tur šis paradums arī iegājies, kad Dombrovskis pirms krīzes bija Eiroparlamenta deputāts.
Divu soļu attālumā mums seko trīs miesassargi. «Darba specifika,» Dombrovskis noplāta rokas un palūdz, lai vīri ietur distanci. Jau pēc pāris minūšu gājiena premjers mundri saka: «Cik patīkami tā pastaigāties! Sen nav sanācis.» Esmu paņēmusi līdzi termosu ar liepziedu tēju un sacepusi ābolmaizes. Prasu, kāpēc viņam nav šalles. «Ir. Mājās. Pagriezīšos pret vēju.» Celmiņa joko, ka varbūt vēlos aizdot savu. Nē, lai arī šalle gara un pietiktu abiem, neesmu nekāda Ausma Kantāne, kura viņu pliķēs pa vaidziņiem un sauks par lācīti. Kur jūs gribētu tagad pa šo jūru aizbraukt, es prasu Dombrovskim. «Tagad? Nekur.» Un kādu citu dienu? «Grūti pateikt. Kā redzat - jūra ir atvērta. Var braukt dažādos virzienos.» Kā atpūšaties? «Laba atpūta ir pajahtot, plašums un brīvības sajūta. Pavasaros prasās aizbraukt uz siltajām zemēm, pagulēt smiltiņās.»
