Foto — Corbis/Scanpix.
Atkarība no Krievijas Gazprom Latvijai rada gan politiskus riskus, gan finansiālus zaudējumus - eksperti aplēsuši, ka trīs gadu laikā par gāzi esam pārmaksājuši 255 miljonus latu. Taču politiķi nav gatavi šo atkarību lauzt, un Saeimā akceptētā tirgus liberalizācija var īstenoties, «kad pūcei aste ziedēs». Vai iemesls ir koalīcijas slepenas vienošanās ar Saskaņu un Andra Šķēles interešu lobijs?
Decembrī tika atklāts atjaunotās valsts vēsturē lielākais industriālais objekts - Rīgas TEC-2 otrais bloks, kas dod iespēju saražot tik daudz elektrības, lai pietiktu visam Latvijas patēriņam. Kukuļu klātbūtne un valsts atkarības palielināšana no gāzes liek šaubīties, vai tas bija valstij izdevīgākais enerģētikas risinājums, tomēr centrāle ir tapusi, tajā ieguldīta milzīga nauda - 225 miljoni latu -, un valsts ekonomiskajās un drošības interesēs būtu radīt alternatīvu vienīgajam gāzes piegādātājam - krievu Gazprom. Taču Saeimā konceptuā-li pieņemtie likuma grozījumi, kurus valdība pasniedz kā gāzes tirgus liberalizāciju, Gazprom monopolu patiesībā nelauž.
