«Donorvalstis» izrāda aizvien mazāku sajūsmu par Eiropas solidaritāti
Viens no eirozonas krīzes sīkajiem intelektuālajiem prieciņiem ir iespēja atgādināt dažādus vārdus un jēdzienus, kas radušies senajā Grieķijā, lai skaidrotu nedienas, kuras sākās modernajā Grieķijā. Klasiskās kultūras pazinēji var padomāt par mītiem saistībā ar Atēnās uzburto statistiku; vērojot ES kārtējos centienus glābt Grieķijas ekonomiku, atcerēties Sīzifa nesekmīgās pūles uzvelt smagu akmeni kalnā; bet jo bieži apcerēt jēdzienu «traģēdija», kurā liktenis, pienākums un cilvēciskais vājums kopā noved pie neizbēgami nelaimīgām beigām. Cerību stariņš meklējams apstāklī, ka ne jau visi senie stāsti beidzas bēdīgi. Odisejs pēc 10 gadu klejošanas un dievu uzliktajiem pārbaudījumiem tomēr nokļuva mājās.
