Venecuēla slīd sociālistisku kleptokrātu gadiem raktā bedrē
Pagājušonedēļ pasaules potenciāli karstajiem punktiem pievienojās Venecuēla. Vairāk nekā miljons cilvēku izgāja pilsētu ielās, lai protestētu pret prezidenta Nikolasa Maduro inaugurāciju iepriekšējā nedēļā vēl vienam sešu gadu termiņam, pēc viņš bija prognozējami uzvarējis vēlēšanās pērn maijā, kuras opozīcija boikotēja kā nedemokrātiskas un viltotas. 23. janvārī Nacionālās sapulces jeb parlamenta priekšsēdētājs Huans Gvaido pasludināja sevi par prezidenta pienākumu izpildītāju un aicināja sarīkot jaunas prezidenta vēlēšanas.
Gvaido kā prezidenta pienākumu pagaidu izpildītāju atbalsta desmit Latīņamerikas valstis un vairākums rietumvalstu, to skaitā ASV un Kanāda. Vācija, Francija, Spānija un Lielbritānija sestdien paziņoja, ka atzīs Gvaido par pagaidu prezidentu, ja astoņu dienu laikā netiks izsludinātas jaunas vēlēšanas. (Paziņojumam nepievienojās Itālija, kuras valdības koalīcijā populisti sašķēlās par šo jautājumu — Pieczvaigžņu kustība kategoriski iebilda pret Ziemeļu līgas atbalstīto paziņojumu.) Taču Maduro atbalsta armija, un Venecuēlā pieaug pilsoņu kara iespēja.
