Gan ASV, gan Ķīnā valsts gāž naudu uz tautsaimniecības dzirnām, taču tās spītīgi atsakās griezties ātrāk
Nedēļas svarīgākais skaitlis ir 7,7.Pirmdien uzzinājām, ka par tik procentiem pirmajā ceturksnī palielinājās Ķīnas ekonomika (salīdzinot ar pagājušo gadu).
Latvijai, kur nu vēl Rietumeiropai, ASV vai Japānai šāds izaugsmes temps atrastos uz vērtējumu skalas kaut kur starp «izcili» un «brīnumaini», taču Ķīnai, kura pēdējos divdesmit piecus gadus ir augusi ar tempu 10% gadā, šāds rezultāts ir nepārprotami vājš. Turklāt analītiķi kopumā uzskatīja, ka rezultāts būs labāks - ap 8%. Vērtējot iekšzemes kopprodukta izaugsmi, pat dažām procentu punktu desmitdaļām ir nozīme, tāpēc paziņojums izraisīja tirgos manāmu vilšanos.
Visā pasaulē akciju tirgi kritās, tomēr vissmagāk Ķīnas izaugsmes palēninājums sita pa izejvielām. Kā «pasaules rūpnīca», kurā ne tikai tiek ražota nozīmīga daļa visā pasaulē patērēto preču, bet arī kā valsts, kura pēdējos gados ieguldījusi milzīgas summas infrastruktūras - ēku, ceļu, lidostu, dzelzceļu - celtniecībā, Ķīna ir viena no visu veidu izejvielu galvenajām patērētājām. Ja tās pieprasījums pēc naftas, vara, dzelzs un citiem ražošanā un celtniecībā svarīgiem materiāliem samazinās, tas nopietni ietekmē šo izejvielu cenu.
