Arī Latvijā vakcinēšanās būs obligāta, taču pirms tam vēl daudzi nomirs
Cilvēki pierod pat pie kara. Šķiet, ka ir pieraduši arī pie Latvijas valdības Covid-19 politikas, kura kopš pagājušā gada rudens ir bijusi konsekventi novēlota epidēmijas seku, nevis epidēmijas ierobežošana. Krišjāņa Kariņa (JV) valdības attieksme pret šo sērgu ir kā pret īslaicīgu problēmu, kura jāpārcieš ar daļējiem pagaidu risinājumiem. Tas nestrādā.
Šīs politikas rezultāts ir tādi epidemioloģiskie rādītāji, kādus mēs uzskatītu par neiespējamiem vēl tikai pirms gada, kur nu vēl epidēmijas sākumā pagājušā gada pavasarī.
Pērn martā, kad valdība pirmoreiz ieviesa ārkārtējo situāciju, bija saslimuši apmēram 30 cilvēki un tikko rēķināt sāktais inficēšanās gadījumu kumulatīvais 14 dienu rādītājs bija apmēram 1 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Pašlaik trešās ārkārtējās situācijas «panākums» esot šā rādītāja nodzīšana no gandrīz 1800 līdz apmēram 750. (Vai kāds vēl atceras valdības gada sākuma «ilgtermiņa stratēģiju» jeb «luksoforu», kurā galēji kritiskais skaits, kad viss būtu jātaisa ciet, bija «virs 200»?)
