Valdība nepildīs vienu no savas deklarācijās svarīgākajiem solījumiem
Valdības deklarācijā rakstīts: «Publisko pakalpojumu pieejamībai 2020. gadā iekasēto nodokļu apjoms sasniegs 1/3 no IKP.»
Lasītāja acs var šādiem sausi ekonomiskiem formulējumiem pārslīdēt pāri bez sevišķas intereses, bet patiesībā tas ir viens no svarīgākajiem teikumiem visā deklarācijā.
Kāpēc Igaunijā veselības aprūpe un citi «publiskie pakalpojumi» ir augstākā līmenī nekā Latvijā? Ne jau tikai tāpēc, ka Igaunijā IKP uz iedzīvotāju ir lielāks nekā pie mums - līdz ar augstākiem ienākumiem nāk arī augstākas cenas.
Igaunijas valdībai ir lielāka rocība, jo tā iekasē lielāku daļu no iekšzemes kopprodukta nodokļos un jau labu laiku atrodas līmenī, kuru Kučinska valdība pērn pasludināja par četros gados sasniedzamu mērķi. Pēc Eurostat datiem, 2015. gadā Igaunija iekasēja nodokļos 34,1% no IKP, bet Latvija tikai 29,5%. Tas ir viens no sliktākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā, un, par spīti skaļajiem skandāliem un izšķērdībai valsts pārvaldē, šis zemais nodokļu iekasējamības līmenis ir galvenais iemesls, kāpēc medmāsām algas mazas, ceļu stāvoklis žēlīgs un valsts atbalsts dzīves pabērniem tik niecīgs.
