Merkele krasi mainījusi nostāju pret ES parādu kopīgošanu
Aleksandrs Hamiltons. Skaidrās naudas cienītāji, kuri to pārnēsā «zaļos» koferīšos, viņa seju pazīst no 10 dolāru banknotēm. Brodvejas fani zina, ka par šo 18. gadsimta Ņujorkas džentlmeni izveidotais hiphopa mūzikls negaidīti kļuvis par pēdējo gadu lielāko teātra hitu gan Ņujorkā, gan Londonā.
Savukārt vēstures pārzinātāji Hamiltonu ierindo starp pašiem nozīmīgākajiem ASV tēviem dibinātājiem. Tieši viņa loma 13 atšķirīgo un savstarpējās ķildās iegrimušo bijušo Anglijas koloniju sasaistīšanā vienā valstī ir iemesls, kāpēc Hamiltona piemērs pēdējās nedēļās tik bieži piesaukts Briselē, Parīzē un Berlīnē.
1790. gadā ASV finanšu ministrs Hamiltons pārņēma no štatiem revolucionārā kara laikā radušos parādus. Centrālās valdības loma jaunajā valstī tobrīd vēl nebija līdz galam skaidra, un daudzi vēlējās saglabāt štatu autonomiju un virsroku pār kopējo ASV izpildvaru. Federālista Hamiltona pārdrošais solis ne tikai saauda štatu finanses vienā kopējā fiskālā telpā, kurā visi kopīgi bija atbildīgi par radītajām saistībām, bet arī nodeva valdības rīcībā daudz lielākus līdzekļus, jo federālā parāda apkalpošanai bija nepieciešams federālā līmenī gan aizņemties, gan nodokļos iekasēt naudu. Lai gan Vašingtona kļuva par ASV galvaspilsētu tikai pēc Hamiltona nāves, viņš bija ielicis finansiālos pamatus gan tās vadošajai lomai ASV politikā, gan Amerikas vienotajai tautsaimniecībai un ekonomiskajai varenībai.
