«Mani interesē, vai cilvēki vispār ir spējīgi ļaunumu atpazīt,» atklāj Jiržījs Padevets. Foto — Sonja Pokorna (Soňa Pokorná).
Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 2
Ar Jiržīju Padevetu sarunājas Kristīne Ante un Josefs Miškovskis
Jiržījs Padevets (Jiří Padevět) mūsdienu Čehijā ir plaši pazīstams. Viņš vada akadēmisku izdevniecību, izsakās par politiku publiskaja telpā un pats domā kandidēt parlamenta vēlēšanās, raksta periodiskajiem izdevumiem, veido grāmatas un stāsta par Čehijas vēsturi raidījumu ciklos Asiņainie gadi (Krvavá léta) un Tumšais laikmets (Temná doba). Fokusā ir laika posms no 1938. līdz 1953. gadam, kurā čehi piedzīvoja nacistu okupāciju, vāciešu izraidīšanu un komunistu nākšanu pie varas. Padevets jēdzienus «sūtība» vai «misija» neattiecina uz savu darbu, bet raksturo to kā centienus atgādināt par pagātnē notikušo tādā formā, kas ļauj to paturēt atmiņā. «Lai ar cilvēkiem nenotiktu tas, par ko es rakstu grāmatās un rādu raidījumos,» viņš paskaidro, enerģiski un atsaucīgi uzņemot Domuzīmes intervijas veidotājus savā darba kabinetā Vāclava laukumā Prāgā.
