Indulis Paičs. Foto — Ieva Salmane.
Mācītājs Indulis Paičs uzskata, ka esam ļoti izturīga sabiedrība, kas daudz kurn, bet arī daudz spēj panest. Un pasaules vētrās mums palīdzēt var mīlestība
Šis ir kārtējais advents, kuru sagaidām ar visai smagu sirdi un noguruma sajūtu. Covid-19 pandēmijas gadi un zaudējumi, karš Ukrainā un Izraēlā, mūsu valsts iekšpolitiskās kolīzijas un ekonomiskās problēmas, dzīves līmeņa pasliktināšanās — tas viss ir kā nasta, ko katram gribētos sabāzt Ziemassvētku vecīša maisā un palūgt, lai viņš to aizved labi tālu ziemeļpola virzienā. Diemžēl tas nav iespējams. Mums katram jādzīvo ar savu dzīves problēmu nastu un jānes arī kopējā. Turklāt jāsaglabā veselais saprāts un garīgā veselība.
Tāpēc intervijai uzrunājām teologu un mācītāju Induli Paiču, vienu no progresīvākajiem mūsdienu latviešu kristīgajiem domātājiem un sieviešu ordinācijas aizstāvjiem, kurš pirms trim gadiem aizgāja no aktīvas kalpošanas Rīgas Lutera draudzē un kopā ar kolēģi mācītāju Kasparu Simanoviču dibināja noētiskās veselības kopienu Elizeja. Tajā notiek lekcijas un semināri par dažādām tēmām, kas skar cilvēka dzīvi visos tās aspektos. Arī lūgšanas un Bībeles studijas. Noētika ir garīgās un emocionālās veselības izziņa, kuras mērķis, vienkārši sakot, ir palīdzēt cilvēkam dzīvot. Tieši tas, kas mums vajadzīgs.
