Svetlana kopā ar sunīti Danci piedalījās gada vērienīgākajā un visvairāk gaidītajā adžiliti pasaules notikumā — Starptautiskās Kinoloģiskās federācijas rīkotajā pasaules čempionātā. Foto — no personīgā arhīva
Kad meitene mācījās vidusskolā, kā jau daudzi jaunieši 90. gadu beigās, viņa bieži lasīja žurnālus. Kādu dienu uzmanību piesaistīja raksts par adžiliti. «Pašai tolaik bija pūdelītis, ar kuru gribēju ne tikai iet pastaigās, bet arī padarīt ko citu, kaut ko aktīvāku. Kad uzzināju, ka adžiliti laukums atrodas arī Rīgā, kopā ar sunīti aizbraucām. Tā viss arī sākās,» atceras Svetlana.
Jau vairāk nekā 20 gadus adžiliti ir viņas ikdiena — Svetlana trenē citus, tiesā sacensības, kā arī darbojas ar saviem sunīšiem. «Ja kādam jāskaidro, kas tas adžiliti vispār ir, es to salīdzinu ar zirgu šķēršļu pārvarēšanas sportu. Zirga vietā gan ir suns, un saimnieks, protams, nesēž suņa mugurā, bet skrien blakus,» smejas Svetlana. Šķēršļu josla katru reizi ir citāda, un dalībniekiem pirms sacensībām ir dotas septiņas minūtes, lai to iegaumētu. Skrējiena laikā saimnieks suni vada ar balss komandām un žestiem, skrien tam līdzi, bet nepieskaras. «Uzvar tas pāris, kurš sacensībās visus šķēršļus izpilda visātrāk un vismazāk kļūdoties,» saka Svetlana.
