Stāstu glabātāja

Ināra Vērzemniece.
Foto — Jānis Pipars

Ināra Vērzemniece. Foto — Jānis Pipars

Ināra Vērzemniece par savas dzimtas likteņiem uzrakstījusi grāmatu, kas rezonē ar lasītājiem tālu aiz Latvijas robežām

Kad Ināra Vērzemniece 2009. gadā pirmo reizi atbrauca pie saviem Latvijas radiem, durvis atvērās, un viņai šķita, ka priekšā stāv vecāmāte — kas jau piecus gadus bija mirusi.

Astoņus gadus vēlāk Amerikā iznāca Vērzemnieces grāmata Starp dzīvajiem un mirušajiem (Among the Living and the Dead), par kuru cildinošas recenzijas parādījušās Amerikas un Lielbritānijas vadošajos izdevumos — The New York Times, The Washington Post un The Guardian. Taču grāmata nav spoku stāsts, un sieviete durvīs nebija rēgs, bet gan viņas mīļās vecmāmiņas Līvijas māsa Ausma. Kara laikā viena ar diviem maziem bērniem aizbēga uz Rietumiem, otra ar Gulbenes lauku saimniecībā palikušajiem ģimenes locekļiem 1949. gadā nonāca Sibīrijā.

Jaunākajā žurnālā