Solveiga Krūmiņa-Koņkova. Foto — Jānis Pipars.
Pēc VDK aģentu kartotēkas publiskošanas Latvijā nāksies «pārrakstīt valsts jaunāko laiku vēsturi», pieļauj pētniece Solveiga Krūmiņa-Koņkova. Viņu uztrauc, kāpēc sabiedrība vairāk aizstāv nodevējus, nevis viņu upurus
Demokrātiskas valsts nākotne nav iespējama bez atklātības arī pagātnes izvērtējumā. Tāpēc Latvijā ir svarīgi atklāti runāt par 27 gadus malā nolikto čekas maisu jeb PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēku, uzskata VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisijas locekle, filozofe Solveiga Krūmiņa-Koņkova.
Komisijas nepilnus četrus gadus ilgā darba rezultāts simtiem lappušu garumā jūnijā iesniegts Latvijas Universitātē, bet vēl nav nonācis valdībā, kurai būs jālemj, ko darīt ar VDK dokumentiem. Krūmiņa-Koņkova bija komisijas sešu pētnieku grupas vadītāja, kas no februāra strādāja ar VDK dokumentiem Satversmes aizsardzības birojā. Ko viņa noskaidroja, strādājot ar vairāk nekā 4000 aktīvo aģentu kartotēku?
