Jūlija Brauere. Foto — Lauris Aizupietis.
Dejot Odetas-Odīlijas lomu Pētera Čaikovska baletā Gulbju ezers ir katras balerīnas sapnis. Baleta soliste Jūlija Brauere šo sapni izdzīvos 2. septembrī, šī jauniestudējuma pirmizrādē Operas namā
Jūliju satieku desmit dienas pirms pirmizrādes. Viņa klusi izslīd uz skatuves, lai fotografētos izrādes dekorācijās. Eleganti pietupstas nolikt zemē kafijas krūzi, bet piecelšanās vairs nesanāk tik eleganta — atskan kluss un sāpīgs «oi»... Vēlāk bažīgi jautāju, kas viņai sāp, bet viņa lepni atmet galvu: «Neteikšu! Pareizāk sakot, nekas man nesāp! Iegaumējiet — balerīnām nesāp!»
Jūlijai šī ir liela diena, jo viņa nupat beidzot iepazinusies un pirmo reizi dejojusi ar savu princi Zigfrīdu — Vadimu Muntagirovu, Londonas Karaliskā baleta premjeru. Viņiem ir tikai nedēļa laika, lai sadejotos un arī viens otrā «iemīlētos», jo Gulbju ezers taču ir stāsts par mīlestību. «Parīt jau būs pieņemšanas izrāde,» stāsta balerīna, un abas secinām, ka šī situācija atgādina indiešu precības: šodien jaunais pāris iepazinies, rīt jau kāzas! «Mēs esam profesionāļi. Nav laika vienam otru pētīt un piekasīties — kā tu mani cel, kā tu griezies, kā tu piezemējies… Partnerī svarīgākais ir labs un silts cilvēciskais kontakts. Un Vadims ir ļoti jauks cilvēks, to sajutu uzreiz,» uzsver Jūlija.
