Dagnis Dedumietis.
Simt gadu kopš strēlnieku vienību izveides vēsturnieks Dagnis Dedumietis atgādina - lai kādās armijās, latvieši pat pirms valsts dibināšanas cīnījās par savu zemi
Kad Ziemassvētku kauju muzeja vadītājs Dagnis Dedumietis skolēniem stāsta par cīņām Tīreļpurva apkaimē, bērni nereti viņu notur par strēlnieku un tā arī jautā: ko tu ēdi, vai ziemā nebija bail, kā jūs varējāt izlīst caur dzeloņstieplēm? Dagnis godīgi paskaidro, ka nav strēlnieks, taču tāds bijis viņa vectēvs. Vadot muzeju Mangaļi, kas atrodas 1917.gada ziemas kauju vietās Tīreļpurva apkaimē tagadējā Valgundes pagastā, viņam ir izdevies radīt reālistisku priekšstatu gan par cīņu vietām, gan par dzīves apstākļiem nocietinājumos. Te notiek Ziemassvētku kauju rekonstrukcijas, var apskatīt un paturēt rokās simtgadīgus ieročus. Daudzi no muzeja aizbrauc pārdomās par bildēs redzētajiem bezbēdīgajiem puišiem, kas ar puķi pogas caurumā pirms simt gadiem veidoja latviešu strēlnieku vienības. Kas viņus padarīja par drosmīgākajiem karavīriem impēriskās Krievijas armijā? Kā vārdā vēl tad, kad nebija izveidota Latvijas valsts, viņi pārvarēja bailes no nāves, lai cīnītos? Kāpēc daļa strēlnieku vēlāk Latvijā aizstāvēja jauno valsti gan no bermontiešiem, gan no sarkanās armijas, bet daļa cīnījās plecu pie pleca ar boļševikiem? Dagnis Dedumietis, cenšoties atbildēt uz jautājumiem, saglabā dzelžainu pārliecību - visus strēlniekus iedvesmoja doma, ka viņi cīnās par savu zemi.
