Agnese Cīrule.
Saņēmusi Nacionālā teātra balvu kā pagājušās sezonas labākā aktrise un nomināciju Spēlmaņu nakts balvai, Agnese Cīrule gatavojas Solveigas lomai Henrika Ibsena lugā Pērs Gints
Kad Agnesi ieraudzīju režisora Dāvja Sīmaņa filmā Pelnu sanatorija, mani aizgrāba viņas klusinātais skaistums. Tas, cik daudz viņa spēja pavēstīt par laiku un cilvēkiem nerunājot. Agnese atveidoja medmāsu Emmu Pirmā pasaules kara laikā Latvijā izveidotā psihiatriskajā sanatorijā. Vēlāk uzdūros rakstnieka Paula Bankovska pārdomām par filmu portālā Satori.lv: «Jau pēc pirmajām filmas ainām šķita, ka te ir darīšana ar kino, kurā verbāls teksts kā saziņas vai saprašanās līdzeklis ir mērķtiecīgi un totāli izskausts.»
Līdzīgā veidā iespējams uzlūkot Agneses dzīvi teātrī. Viņas esība uz skatuves pati par sevi šķiet vēstījums. Bet kāds? Režisors Vladislavs Nastavševs, kura jaunajā izrādē Asins kāzas Agnese spēlē Līgavu, saka: «Man tāda doma - viņa jārāda uz skatuves kā paraugs, kādam cilvēkam jābūt.» Aktrises personība režisoram lika mainīt sākotnējo lomas uzstādījumu. Attālināties no Līgavas tēla kā savā ziņā cilvēciski neglīta, ar nocietinātu pasauluzskatu.
