Gints Zilbalodis. Foto — Lauris Aizupietis.
Pēc Jaņa Rozentāla skolas beigšanas Gints Zilbalodis nedevās baudīt studiju bohēmu Mākslas akadēmijā, bet trīsarpus gadus pilnīgā vienatnē taisīja animācijas filmu. Rezultāts iespaidīgs — filma iekļauta pasaulē prestižākā Ansī festivāla skatē
Mājas pagalms Berģos tik smaržīgi slīgst ceriņu un rododendru ziedos, ka gribas uzkavēties vēl. Akurāti nopļautajā mauriņā jārējas Odrija un Taira — zelta retrīvers un labradors. Bet suņu saimnieks Gints domās jau ir citos platuma grādos. «Pirmdien braukšu uz Zagrebu, pēc tam pa taisno uz Ansī Francijā. No turienes vēl uz vienu festivālu Šanhajā. Pēc tam uz Kanādu, tad uz Koreju,» viņš runā lietišķi. «Tā spraigi sanāk,» sarauc pieri. «Visu laiku biju sēdējis mājās, filmas dēļ reti kur izgāju, un tagad — viens festivāls pēc otra! Tas ir forši — izvēdināt galvu, bet arī stresaini. Viss jāorganizē, jāplāno. Braucu viens pats.»
