IR - 06. jūnijs, 2019
Iepazīšanās piedāvājums ir.lv abonēšanai - pirmie trīs mēneši par 3,90 eur/mēnesī.
Šuplinskas revolūcija?
Iepriekšējo valdību centieni piespiest pašvaldības slēgt pustukšās skolas un samazināt pedagogu skaitu situšies kā pret mūri. Vai jaunajai izglītības ministrei Ilgai Šuplinskai to izdosies izdarīt?
Iespēju logs
Dienā, kad Latvija tika pie jaunievēlētā prezidenta Egila Levita, desmit gadus valdījušais Rīgas mērs Nils Ušakovs atkāpās no amata. Dienu vēlāk Rīgas domē nogranda zemestrīce — neilgi pirms pusnakts, kad daudzi pilsētnieki bija piefiksējuši jaunā mēra Daiņa Turlā ievēlēšanu un jau devušies pie miera. Nieka stundiņa bija pagājusi, kopš Ušakovs simboliski nodeva mantiniekam amata ķēdi, bet dzelzsbetona cieto koalīciju jau drupināja neapmierinātas ambīcijas: četri saskaņieši atteicās vicemēra amatā ievēlēt savu partijas biedru. Koalīcijas bosi runāja par šantāžu un reketu, bet paši dumpīgie deputāti, kurus uzreiz izmeta no partijas azotes, skaļi deklarēja, ka vairs nespējot būt vienkārši «balsošanas mašīnas».
Bezgalīgais ceļš
Ernests Kļaviņš
Kāpēc Igaunijā skolotāji pelna vairāk?
Izglītības kvalitātes celšana ir bijusi apzināta un noturīga politika Igaunijā, un tas nozīmē gan skolu tīkla reorganizāciju, gan valsts finansējuma palielināšanu. Lai skolās ienāktu jauni skolotāji, valdība kopš 2012. gada katru gadu būtiski palielinājusi pedagogu algas. Pamatskolās un vidusskolās algu pieaugums sešu gadu laikā līdz 2016. gadam pārsniedzis 50% un bijis lielākais zināmais OECD dalībvalstīs. Tagad Igaunijas valsts finansējums pedagogu algām ir gandrīz vienāds ar Latvijas tērēto summu, lai gan skolēnu skaits par ceturtdaļu mazāks — Igaunijā 151 000, bet Latvijā 205 000.
Varas stīvēšanās
Pēc strīdiem par Brexit stratēģiju, Nord Stream gāzesvadu un eirozonas reformām Vācijas un Francijas attiecībās iezagusies jauna spriedze — Berlīnē un Parīzē nav vienprātības par nākamo Eiropas Komisijas vadītāju
Radars Latvijā
Pagājušajā nedēļā Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja ES Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Par Levitu nobalsoja 61, pret — 32 deputāti. Pirmajā uzrunā Levits solīja būt «visas tautas prezidents». Viņu amatam izvirzīja un atbalstīja koalīcija. Par tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru balsoja astoņi deputāti no ZZS frakcijas, bet par deputātu Didzi Šmitu — 24 no Saskaņas un KPV LV frakcijām.
