
Andrāšs Šifs. Foto — Reinis Hofmanis.
Smalkais Baha un Bēthovena interprets Andrāšs Šifs nevairās skarbi izteikties par dzimtajā Ungārijā valdošo režīmu
Pianisma zvaigznēm nereti patīk dramatiski žesti. Jūtu uzplūdumā atmesta galva, augstu gaisā paceltas rokas, dārdoši akordi vai žilbinoši pirkstu sprinti no zemākiem klavieru taustiņiem līdz augstākajiem un atkal atpakaļ pretējā virzienā — tās ir zīmes, kuras daudzi klausītāji redz un novērtē.
Andrāšs Šifs ar to visu neaizraujas. Kad sasmakušo sociālisma gaisu viņš vairs nevarēja paciest un 1979. gadā pēc koncerta Rietumos nolēma vairs neatgriezties Ungārijā, Šifs pasaulē kļuva plaši pazīstams kā Baha interprets. Viņa dzidrās, smalki līdzsvarotās interpretācijas piešķir katrai notij atbilstošo svaru, ļauj sadzirdēt pat vissarežģītāko harmoniju nianses, un atklāj mūzikas dziļo iekšējo emocionālo loģiku.