Andrejs Vasks. Foto — Gints Ivuškāns.
677 lappuses, 3,6 kilogrami — tādi ir jauniznākušās Latvijas arheoloģijas rokasgrāmatas raksturlielumi. Redaktors Andrejs Vasks stāsta par ceļu mūža garumā, lai taptu fundamentālais izdevums
Mans lielākais atradums ir pieci lati, bet arheologs Andrejs Vasks pat savas Teikas privātmājas dārzā uzgājis antīkas vērtības. «Rokot pamatus garāžai, atradu holandiešu baltmāla pīpīšu fragmentus, 17.—18. gadsimts,» viņš pavēsta tā starp citu. «Tādas pīpītes ar garu kātu, kā caurulītes. Acīmredzot te tolaik cilvēki grozījušies, bijusi kāda saimniecība, pīpītes pīpējuši, kāda ir saplīsusi.»
Arheologi arī mūsdienās izmanto parastu, dārzkopju veikalos pieejamu inventāru. «Dārza lāpsta, kā nu kurš to sauc,» Vasks iedur zemē lauksaimnieka atribūtu. «Ar to arheologs norok velēnu, augsnes virskārtu. Kad kaut kam ir uzdūries, ņem mazākas lāpstiņas. Špaktelītes, ķellītes. Otas, pindzelītes, dažreiz arī pinceti vajag.» Viņš pavārsta rokās spicu kāpostu stādīšanas lāpstiņu, arheologu žargonā — «kāposteni». Mīļa dāvana no kolēģes. 73 gadu vecumā gan vairs neesot aktīvs izrakumu veicējs, lielākā daļa arsenāla atdota jaunākiem censoņiem.
