Viens no Taigas Koknevičas mīļākajiem priekšmetiem muzejā ir represētā Edgara Jasūna koka etvija. Foto — Ieva Salmane
Ieslodzījumā izšūts lakatiņš, invalīdu nometnē veidota koka etvija, nosveķots priekšauts un vēl vairāk nekā 75 000 priekšmetu glabājas Okupācijas muzeja krājumā, par ko jau 25 gadus atbildīgā ir Taiga Kokneviča. Pirms padomju deportāciju 80. gadadienas viņa sastādījusi grāmatu Mēs tiksimies mūžībā
Latvijas Okupācijas muzeja galvenā krājuma glabātāja Taiga Kokneviča strādā muzejā, ko mēdz saukt arī par represēto muzeju. Tajā glabājas dažnedažādi priekšmeti: fotogrāfijas, dokumenti un atmiņas, arī represēto atdāvinātas lietas, atvestas no izsūtījuma Sibīrijā, 2413 videoliecības un tūkstošiem atmiņu pierakstu.
Nupat iznākušajā Taigas Koknevičas sastādītajā grāmatā Mēs tiksimies mūžībā par savu dzīvi izsūtījumā stāstījuši pieci cilvēki: Oļegs Vijums, kurš deportēts 10 gadu vecumā; 16 gadu vecumā izsūtītais Haralds Aronietis; 25 gadu vecumā kopā ar divus mēnešus veco dēlu Sergeju represētā Rosa Brauna, četru gadu vecumā Padomju Savienības tautas ienaidnieka statusu ieguvušais Gunārs Villa, kura pirmās bērnības atmiņas saistītas ar mazās māsas nāvi Sibīrijā, un 17 gadu vecumā deportētā Hilda Stakle, kura Sibīrijā smagā darba dēļ jau 22 gadu vecumā tika atzīta par darba nespējīgu invalīdi.
