«Ja tur ir vajadzība un man ir zināšanas, lai palīdzētu, kāpēc nebraukt?» pirms došanās uz Jordāniju sprieda Liene.
Pirms Liene sāka mācīt angļu valodu Ammānas bēgļu skolā, viņas izpratne par notiekošo Tuvajos Austrumos bija kā miglaina bilde. Redzamas ciešanas, bet sīkākas detaļas neiezīmējas. Pēc trim tur pavadītiem mēnešiem notiekošais kļuvis personisks, un katra ziņa medijos saistās gluži vai ar cilvēkiem, kurus viņa pazīst, zina meitas mīļāko ēdienu vai vecmāmiņas vārdu. Liene, uz pāris mēnešiem atgriezusies Latvijā, atkal ir ceļa jūtīs. Ammānā palikusi nepadarīta darba sajūta, un arī jāizdala akcijā Zvaigzne austrumos saziedotās dāvanas bērniem.
Kad savulaik akcijas rīkotājs mācītājs Pēteris Eisāns interesējās, kā iespējams bēgļiem Jordānijā palīdzēt, noskaidrojies, ka nepieciešami cilvēki, kas varētu mācīt angļu valodu un apkopot bēgļu stāstus. Lieni mācītājs pazīst no bērna kājas. Viņai ir pedagoga izglītība un pieredze, kas gūta dažādās pasaules malās, pat Bolīvijas džungļos. Draudzene Ilona Leduskukaine savukārt izrādījās piemērota stāstu pierakstīšanai. Pagājušā gada septembrī abas sāka ceļu uz Jordāniju, kur darbojās trīs mēnešus un publicēja savu pieredzi blogā Divaszvaigznesaustrumos.tumblr.com.
