Kārlis Rokpelnis.
Mazsalacietis Kārlis Rokpelnis (30) ir viens no nedaudzajiem etnoekologiem pasaulē. Devies prom no mājām 15 gadu vecumā, tagad viņš Ķīnā raksta doktora darbu
Kārlis feisbukā parādās reti, jo Ķīnā tam liegta piekļuve. Pie kādas no bildēm, kur viņš brauc vilcienā bez durvīm, Kārļa mamma Daiga vaicā: «Kur esi? Indijā vai Butānā?» Seko atbilde, ka pagaidām vēl Indijā. Tieši šī sarakste daudz izsaka par Kārli - te viņš ir Austrālijā Dziesmusvētkos, te laivo pa Krievijas upi ar turienes latviešiem, te studē doktorantūrā Ķīnas Tautību universitātē. Un, re, uz pāris dienām bija ieradies Rīgā, lai, Latvijas Universitātes Baltijas Austrumāzijas pētniecības centra aicināts, lasītu lekcijas.
Lauki visur ir vienādi
Ar Kārli iepazinos pirms vairākiem gadiem Krievijā. Bija karsts vasaras vakars. Skolas pagalmā izritinājās balts elektrības pagarinātājs, un sāka skanēt mūzika. Kārlis ar degsmi mācīja latvju dančus Krievijas latviešiem. «O, gospaģi!*» meitenes sauca cita caur citu, kad Kārlis grieza elkoņos. No dejošanas nosvīdušas, viņas stāvēja, rokas atbalstījušas pret ceļiem, kā maratonu nokrējušas. Tobrīd biju lepna, ka vismaz kāds uz Krievijas latviešu Dziesmusvētkiem Baškīrijā paņēmis disku ar dančiem un māca, jo citādi vakari izvērstos tāpat kā svētkos Rīgā - sadzīviski.
