Latviešu strēlnieku mozaīka

  • Gunita Nagle
  • 27.02.2019
  • IR
Rīgas frontes Slokas iecirknis, Ķemeros, 1916.gada vasara, 4.Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona kājnieku izlūku komandas karavīru grupa ar komandas priekšnieku Edvīnu Medni (pirmajā rindā piektais no kreisās).
Foto no Jāņa Hartmaņa personīgā arhīva

Rīgas frontes Slokas iecirknis, Ķemeros, 1916.gada vasara, 4.Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona kājnieku izlūku komandas karavīru grupa ar komandas priekšnieku Edvīnu Medni (pirmajā rindā piektais no kreisās). Foto no Jāņa Hartmaņa personīgā arhīva.

Par strēlniekiem rakstīts tik daudz — ko mēs vēl par viņiem nezinām? Viņu vārdus! Atvaļinātais pulkvedis Jānis Hartmanis veido sarakstu, kurā ieraksta ikvienu strēlnieku

Katrs kaut reizi ir pētījis melnbaltās bildes ar latviešu strēlniekiem. Tik daudz bravūrīgu puišu ar pakausī atstumtām cepurēm un vīru lielām plaukstām, par kuriem nezinām gandrīz neko! Kā viņus sauca, kuri atgriezās no kara mājās, vai redzēja bērnus izaugam? Nezinot to, simtgadīgās fotogrāfijas kļūst aizvien blāvākas un latviešu strēlnieku vēsture — tālāka. Taču ir tāda vietne Latviesustrelniekusaraksts.lv, kurā lasāmi strēlnieku vārdi un savāktas šādas tādas ziņas par katru no viņiem.

Ievadīju vecvecvectēva vārdu, un — tiešām! — Ginters Fricis Ernesta dēls, dienējis 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkā. Par dalību Ziemassvētku kaujās apbalvots ar IV šķiras Jura krustu. Par to vēstīja ģimenes leģenda, bet te, lūk, melns uz balta rakstīts! Tas bija brīdis, kad šķita — vecās fotogrāfijas atdzīvojas! Katrs var personīgi pietuvoties strēlnieku vēsturei.

Jaunākajā žurnālā