Foto — Aleksandrs Kendenkovs, StyleFoto Studio
Kādas ēkas jābūvē, lai tās no jauna varētu izmantot arī pēc simt gadiem, stāsta Zviedrijas zaļākās pilsētas pilsētplānotājs Hanss Andrēns
Degošās Rīgas pils dūmu aizsegā vairākumam latviešu palika nesadzirdēta izskanējusī ziņa par pasaulē augstāko (34 stāvi) koka debesskrāpi, ko arhitektūras konkursā Stokholmā piedāvā būvēt zviedru arhitektu birojs C.F.Møller. Ja rīdziniekiem šāda ziņa izsauc skepsi, acu priekšā redzot pils jumta pārogļojušās sijas, tad var piebilst, ka plānotā augstceltne vismaz teorētiski esot ugunsdrošāka nekā dzelzsbetona celtnes. Nav zināms, vai šis, pēc autoru vārdiem, «salīdzinoši lētākais, vieglāk konstruējamais un ilgtspējīgākais» debesskrāpis tiešām tiks būvēts, taču zviedri ir apņēmušies kļūt par progresa līderiem modernajā celtniecībā, izmantojot koksni sarežģītās un zināšanu ietilpīgās konstrukcijās - Zviedrijā jau tiek būvētas daudzstāvu koka ēkas. Šīs koka tehnoloģiju ekspansijas epicentrs ir nelielā Vekšes (Växjö) pilsēta, savukārt viens no tās dzinējspēkiem ir pilsētplānotājs Hanss Andrēns, kurš pirms kāda laika Rīgā viesojās konferencē XXI - koksnes gadsimts!
