Folkloras kopas Putni vadītāja Ilze Kļaviņa (vidū) radījusi šķībdziedāšanas vakarus, kas paredzēti visiem — arī tiem, kuri vēlas dziedāt, bet uzskata, ka to neprot. Foto — Edgars Semanis.
Dziedāšana ir Ilzes Kļaviņas neatņemama dzīves daļa jau kopš bērnības, kad kopā ar ģimeni viņa bieži sēdās ap lielo saimes galdu, lai ļautos melodiskai vakarēšanai. Mūzika Ilzei sekojusi arī vēlāk dzīvē — tradicionālās kultūras lokā viņa pazīstama kā Putnu māte, jo jau vairākus gadus vada folkloras kopu Putni.
Sarunās ar cilvēkiem Ilze pēdējā laikā arvien biežāk pamanījusi tādus izteicienus kā «es nemāku dziedāt» vai «es nedziedu nemaz». Paziņu teiktais bija aizķēries Ilzes domās. «Ko tas vispār nozīmē — mācēt dziedāt? Cilvēks, kurš māk runāt, var arī dziedāt,» Ilze prātojusi. Viņasprāt, dziedāšana ir process, ko var praktizēt gan tie, kuriem ir talants, gan tie, kuri, pēc citu domām, dzied šķībi — vajagot tikai darīt, un ar laiku kļūs labāk.
