Bosfora peldējumā bija pārstāvētas 34 valstis. Ilze Aigare atradusi savu vārdu gandrīz 2000 dalībnieku vidū. Kontakti pandēmijas dēļ bija ierobežoti. «Pie pjedestāla atnes paplātīti, pats uzkarini kaklā medaļu. Rīgas lidostā atstāta mašīna — un ātri, ātri pašizolācijā!» Foto no personīgā arhīva
Viss sācies ar pulciņu VEF baseinā, uz kuru Ilzi bērnībā aizveda tētis. «Pirmsskolas vecumā biju mājās maz. Slimnīcas, sanatorijas. Astma,» viņa atceras. Peldēšana palīdzēja. Pieredzējusi ārste teikusi: iemācījies elpot. Kļuvusi par sporta meistari, 18 gados Ilze peldēšanu nolika malā. Studējusi ģeogrāfiju, viņa tagad strādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
Peldēt atsāka, kad imūnsistēmas uzlabošanai uz baseinu veda savus bērnus. «Ko sēdēšu maliņā? Iešu paņurkāties! Pienāca viens puisis: «Redzu, ka esi trenējusies, vai negribi startēt Eiropas čempī?»» Viņa iepletusi acis: «Tu smejies?» Nākamajā gadā tomēr aizbrauca uz Eiropas čempionātu veterāniem. «Peldēšana mani atkal ievilka. Negribas lielīties, bet man šobrīd «vecmeistaros» pieder vairāk nekā 70 Latvijas rekordu. Esmu startējusi arī pasaules veterānu mačos, augstākā vieta savā vecuma grupā bija piektā.»
