Mihails Čuļpajevs. Foto — Ieva Salmane.
Operas solists, tenors Mihails Čuļpajevs ir dzīvespriecīgs cilvēks, kuram izrāžu komiskajās epizodēs patīk dzirdēt zālē smieklus. Kā viņš uztver savu lomu jaunajā operas iestudējumā, kas veltīta nāves apcerei?
Ideja, ka vajag iestudēt franču komponista Fransisa Pulenka pagājušā gadsimta vidū sacerēto operu Karmelīšu dialogi, operas direktoram Zigmaram Liepiņam bijusi sen. Šogad tas ir noticis, franču režisors Vensāns Busārs ir iestudējis šo traģisko operu, kuras librets balstīts patiesos notikumos — 1794. gadā Franču revolūcijas laikā tika giljotinētas Karmela klostera māsas. Operas mūzika ir skaista, bet tās radītais pārdzīvojums — smags. Pulenks esot teicis, ka šai operai «jābūt visu laiku lielākajam emocionālajam šokam».
Iestudējumā galvenā tēla novices Blānšas brāļa Ševaljē loma uzticēta Mihailam Čuļpajevam. Viņa pirmā loma operā bija Trufaldīno 2013. gadā Sergeja Prokofjeva operā Mīla uz trim apelsīniem. Toreiz režisors Aleksandrs Titels esot bijis stāvā sajūsmā, ka jaunais tenors spēj ne tikai sasmīdināt, bet arī izpildīt akrobātiskus trikus — lēkt salto un staigāt uz rokām. Ne katrs operas solists to spēj, piekritīsit? Mihailam arī vislabāk patīk komēdijas. Kad jautāju, kāpēc, viņaprāt, Karmelīšu dialogi, kas veltīta pārdomām par cilvēcības zaudēšanu un nāvi, varētu būt mūsdienīga, viņš vaļsirdīgi atbild: «Nezinu!» Mihails, 30 gadus vecs, dzīvespriecīgs, starojošs un šarmants, ir gatavs dzīvi apliecinošai sarunai.
