Austrālietim Enlajam Hoi ar partneriem Andri Strazdu un Elzu Katkinu ir nodoms mainīt ne tikai autoostas tuneļa vidi, bet arī līdzņemamu ēdienu pilsētā. «Parasti take away ir pilns ar cukuru, krāsvielām un konservantiem. Mēs piedāvāsim, piemēram, svaigus karameļu braunijus ar pārslu sāli un čili mērci, grieķu jogurtu bez laktozes ar mājās gatavotu musli.»
Esmu uzaudzis Melburnā, vienā no dzīvelīgākajām pilsētām pasaulē. Manā priekšpilsētā katru vakaru kādās piecās vietās skanēja dzīvā mūzikā. Vēlāk, apmeties Londonā, ievēroju, ka gandrīz visas labās kafijas iestādes pieder austrāliešiem - Oxygen, Allpress, Flat White, Workshop, Climpson & Sons. Kāpēc? Jo austrālieši pirms aptuveni 20 gadiem kafijas kultūru attīstīja nebijušos augstumos. Melburnā bija liela itāļu kopiena, un viņi ne tikai ieveda labu kafiju, bet kļuva par kafijas nūģiem, sadarbībā ar ražotājiem sāka lietot dažādas metodes kvalitātes uzlabošanai, stāsta Enlajs Hoi.
Ķīnieša un īru izcelsmes austrālietes dēls par kafijas snobu sevi atzina jau tīņa gados, mēdza pa kluso uztaisīt visstiprāko Mocca Espresso. «Tagad esmu uzmanīgs. Zinot, ka nedrīkstu dzert vairāk par 1-2 krūzēm dienā, manas kvalitātes prasības ir augstas. Atbraucot uz Latviju, pamanīju, ka kvalitāte neatbilst cenai vai vismaz neatbilst vietējām algām. Labas kvalitātes kafija maksā gandrīz tikpat daudz, cik Kopehāgenā, un pat vairāk nekā Londonā. Tas vienkārši nav godīgi! Tāpēc izlēmām kafiju tirgot tunelī. Te katru dienu iziet cauri tūkstošiem cilvēku. Izaicinājums ir uzlabot tuneļa vidi, lai tā kļūtu pievilcīga un viesmīlīga. Katrs tūrists, kas ierodas no lidostas ar 22. autobusu, nāk caur šo tuneli. Tūristu apziņā tas ir Rīgas centrs, jo šeit viņi sāk savu ceļu pilsētā.»
