«Ja ir svaiga trifele, trenēju ar to, ja nav, ņemu kaltētu sēni un uzpilinu trifeļu eļļu,» Tofika un Hafrena mācības demonstrē Diāna Meiere. Ogrē uzieto Tuber maculatum viņas suņi saoda nekļūdīgi, taču nedrīkstēja sakost vai apēst. Balvā — vārīta vistas gaļa! Foto — Ieva Puķe
Mēs tikko apēdām, kas tas ir? Latvijas Dabas muzeja mikologus (sēņu pētniekus) bieži sasniedzot šādi jautājumi. Arī plankumainās trifeles Tuber maculatum, kas 29. augustā atceļojušas no Ogres, atradēji paspējuši pagaršot. Rakuši kartupeļus, un pa vidu ceriem — jocīgi bumbuļi! Ja izdosies saglabāt, tie no 11. līdz 15. septembrim būs apskatāmi muzeja sēņu izstādē.
Trifeļu pazinēja Diāna Meiere nomierina: ar Tuber maculatum saindēties nevar, tikai tā garšas īpašību ziņā netiek uzskatīta par augstvērtīgu sēni. Pie Tuber ģints taču pieder delikateses: baltā Itālijas trifele, Francijas melnā trifele, saukta par melno dimantu, kā arī Burgundijas jeb vasaras trifele.
Latvijā brīvā dabā uzietas jau sešas trifeļu ģints pārstāves, gardēžu kulta objektu to vidū gan nav. Reizi nedēļā kāds uz muzeju atnes priežu mežos augošo jumjupūpēdi — cerībā, ka gadījusies trifele. «Tā tautā sauc arī citas pazemes sēnes,» piebilst Diāna. «Cūktrifele Choiromyces meandriformis nav pieskaitāma pie Tuber ģints, bet tā ir ēdama. Var pasautēt sviestā, pieliet baltvīnu.»
