Georgs Andrejevs. Foto: Zane Bitere, LETA.
Kad toreizējais Latvijas ārlietu ministrs Georgs Andrejevs (87) 1994.gada 28.maijā laikraksta Diena speciālizdevumā publicēja savu atklāto vēstuli “maniem vēlētājiem, draugiem un 5.Saeimas deputātiem”, diezin vai viņš domāja, ka uz ilgiem gadiem paliks vienīgais, kurš atklāti izstāstījis par savu saskarsmi ar Valsts drošības komiteju (VDK). Viņa atzīšanās bija gara un pamatīga, sākot no bērnības un studiju laikiem, beidzot ar ārsta anesteziologa darbu tolaik jaunajā medicīnas nozarē un ceļu līdz politikai, darbu LPSR Augstākajā Padomē (AP), kur Andrejevs 1990.gada 4.maijā nobalsoja par Neatkarības deklarāciju, bet 1992.gadā kļuva par ārlietu ministru Ivara Godmaņa valdībā.
Andrejeva vārds, par spīti viņa saistībai ar VDK aģentu kartotēku, kopš “čekas piecīšu lietas” 1994.gadā un pēc tam publicētās atklātās vēstules, palicis kā simbols drosmīgai un izšķirīgai rīcībai. Pašu Andrejevu viņa līdzgaitnieki joprojām uzskata par godavīru, patriotu un medicīnas profesionāli.
