«Varbūt pirms 5—10 gadiem bija grūtāk būt vegānam, bet tagad ir daudz iespēju. Veikalos ir vegānu stendi, ir dažādas kafejnīcas,» saka Dainuvīte Roginska. Foto — Edmunds Brencis
Smaidīga meitene viļņotiem matiem un košiem auskariem darba dienas vakarā nāk pretī no LU Botāniskā dārza Palmu mājas. Šī zaļā pilsētas oāze jau pāris nedēļas ir viņas darbavieta. Dainuvīte (24) ir Botāniskā dārza sabiedrisko attiecību speciāliste. Tomēr krietni ilgāk, jau kopš novembra, viņa plāno kādu lielāku notikumu, kas šeit notiks svētdien, 12. augustā, — vegānfestivālu. Pērn augustā festivāls Latvijā notika pirmo reizi, fon Stricka villā pulcējot apmēram piecus tūkstošus interesentu. Šogad Dainuvīte ar vēl piecām kolēģēm centīsies šo panākumu atkārtot. Visas sešas, kā Dainuvīte pati pajoko — burvīgās meitenes —, pie šī projekta darbojas brīvprātīgi, nesaņemot atalgojumu.
Dainuvīte sevi nesauc par vegāni. Nepilnus divus gadus uzturā atteikusies no gaļas un zivīm, bet, «ja man ļoti gribēsies apēst biezpienu, es droši vien to izdarīšu». Būt par vegānu nozīmē svītrot no ēdienkartes dzīvnieku izcelsmes produktus, arī pienu, olas. Pareizākais veids, kā kļūt par vegānu, viņasprāt, ir pakāpeniski — domājot līdzi uzturam un dzīvesveidam. Piemēram, sākt ar atteikšanos no gaļas reizi nedēļā.
