Zahas Hadidas konceptuāla skice bibliotēkas, arhīva un sporta nodaļas ēkas fasādei Francijas pilsētā Monpeljē.
Arhitekte Zaha Hadida bija pirmā sieviete, kas ieguva prestižo Prickera balvu arhitektūrā, ir daudzu iespaidīgu ēku autore. Viņas negaidītā aiziešana mūžībā ir sāpinājusi daudzus
Pagājušajā nedēļā arhitektus un arhitektūras pazinējus negaidīti pārsteidza un apbēdināja ziņa par Zahas Hadidas nāvi 65 gadu vecumā. Viņa bija slavas zenītā, strādāja pie grandiozām celtnēm visā pasaulē un šķita tik pārlaicīga un visur klātesoša, ka mēs, arhitekti, viņu saucām vienkārši par Zahu. Tāda kā viņa bija tikai viena.
Būtu vienīgā sieviete
Līdzās Zahas Hadidas vārdam parasti lasāms «irākiešu izcelsmes britu arhitekte», tomēr tas šķiet pārāk šaurs rāmis radošai personībai, kuras projekti nevis pakļāvās kāda reģiona vai skolas ietekmēm, bet gan runāja paši savā, globālā valodā. Zaha piedzima 1950. gadā Bagdādē un uzauga laikā, kad Irākas galvaspilsēta vēl bija sekulāra, kosmopolītiska un progresīva. Zahas tēvs bija ievērojams irākiešu politiķis, un ģimenes moderni iekārtotajās mājās vienmēr bija daudz viesu, kas aizrautīgi pārsprieda pasaules notikumus.
