Anna Rancāne.
Nacionālajā teātrī Annas Rancānes lugas Bišumāte un vilkacis iestudējumā negaidiet vēl vienu Latgola.lv, drīzāk spraigu detektīvu
Pāris nedēļas pirms iestudējuma Bišumāte un vilkacis pirmizrādes Nacionālajā teātrī Anna Rancāne, šķiet, dzīvo kā ar kailiem nervu galiem. «Gribētu ielīst kaktiņā un kļūt neredzama,» viņa raksta īsziņā un ieminas, vai nebūtu labāk sarunu atlikt. Tomēr tikšanos sarunājam. Braucot uz Rēzekni, ausīs visu laiku skan Annas vārdi, kas, Raimonda Paula mūzikas izdaudzināti, galvā droši vien sabiruši daudziem: «Nenāciet klāt man rudenī, man rudenī jābūt vienai, kur lapu dakstiņiem apklāts jumts un vēji kā četras sienas. Pelnu vārdus un atslēgu vārdus tikai rudenājos es zinu, pie manis nenāciet stundā, kad savu uguni atdzīvinu.»
